AMI
2025. gadā veikta Ārdavas (Jezufinovas) muižas kungu mājas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, kas ir būtisks solis viena no nozīmīgākajiem Preiļu novada arhitektūras pieminekļiem saglabāšanā un atjaunošanas plānošanā. Darbs īstenots, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam 7000 eiro apmērā. Darbu veica izpētes un projektēšanas biroja „Arhitektoniskā izpētes grupa” arhitekti Ilmārs Dirveiks, restauratores–pētnieces Ieva Liepa, Ruta Taurena, Eva Rotčenkova, kā arī mākslas vēsturniece Vija Strupule.
Ārdavas muižas kungu māja, kas atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā, ir arhitektūras piemineklis un vēsturiski, arhitektoniski un mākslinieciski nozīmīgākā bijušās Jezufinovas muižas apbūves daļa. Inventarizācijas veikšana bija nepieciešama, lai iegūtu detalizētu un profesionālu pamatu turpmākajiem saglabāšanas, restaurācijas un atjaunošanas darbiem.
Inventarizācijas ietvaros tika fiksēti visi ēkā saglabājušies arhitektoniski un mākslinieciski nozīmīgie elementi, apkopoti un analizēti ēkas būvvēstures dati, veikta fasāžu, telpu plānojuma, būvgaldniecības elementu, konstrukciju, apkures sistēmu un interjera apdares izpēte, kā arī dokumentēti vēsturiskie sienu dekoratīvās krāsojuma slāņi, izmantojot kontrolzondāžas un krāsu fiksāciju pēc NCS sistēmas. Izpētes gaitā identificēti vairāki ēkas būvperiodi, sākot no 19. gadsimta līdz 20. gadsimta pārbūvēm, tostarp ēkas pielāgošanai skolas vajadzībām.
Inventarizācijas rezultāti apliecina, ka, neraugoties uz vēsturiskajām pārmaiņām un ilgstošu neizmantošanu, ēkā lielā mērā saglabājusies tās vēsturiskā plānojuma struktūra, nozīmīgi būvgaldniecības elementi un unikāli interjera apdares fragmenti, kas sniedz būtisku informāciju par muižas un vēlākā skolas perioda vēsturi.
Secinājumi
Inventarizācija nav devusi atbildi par precīzu Ārdavas muižas kungu mājas ēkas celšanas laiku. Stilistiski ēka ierindojama starp eklektisma perioda būvēm.
Pašreizējais Ārdavas muižas kungu mājas apjoms ir kompilācija no senākas būves, kas vēlāk paplašināta un pārveidota, uzceļot mūsdienās redzamo centrālo divu stāvu daļu un piebūvējot A spārnu. Pa labu no pašreizējā ēkas rizalīta redzama senākās ēkas kādreizējā ieeja, virs kuras ir trīsstūra veida sandriks.
Identificējami vairāki būvperiodi, tomēr to senākie 19. gadsimta datējumi šī pētījuma ietvaros ir aptuveni un hipotētiski. Neviens literatūrā un avotos atrodamais datējums nav dokumentāri pamatots. Jaunākais piedāvātais datējums ir NKMP KMIC arhīva lietā minētais: “19. gs. sāk., 1880. g.” — bez konkrētāka paskaidrojuma. Atskaitē atzīmēts, ka ēka celta “iepriekšējās kungu mājas vietā”, kas ir saskaņā ar izpētes novērojumiem. Ēkas datējums var attiekties gan uz 19. gadsimta 1. pusi (senākā daļa), gan uz 19. gadsimta 2. pusi (pašreizējais apjoms, iespējami 1860.–1864. g.).
Inventarizācijas gaitā identificēts senākās ēkas plānojums un tā izmaiņas 19. gadsimtā, taču visu telpu sākotnējo funkciju noskaidrot nav izdevies.
Ir saglabājušies logi un durvis no katra būvperioda, bet to precīza identificēšana, datējums un vērtējums inventarizācijas ietvaros ir aptuveni un hipotētiski, jo logi laika gaitā remontēti un atsevišķas daļas nomainītas, radot komplicētu elementu kopumu. Durvis nereti pārveidotas vai pārvietotas uz citām aillēm. Veicot formālo analīzi, izdevies durvis klasificēt atbilstoši pieņemtajiem būvperiodiem.
Visās apsekotajās telpās sienas ir gludi apmestas ar kaļķu javu. Atsevišķās pagrabstāva telpās griestiem konstatēti velvju pārsegumi. Daļā telpu saglabājušās nelielas, atbilstošajam būvperiodam piederīgas sienu dzegas un profilēti griestu plafonu ierāmējumi; vienā no telpām saglabājusies 19. gs. 2. puses apaļa profilēta griestu rozete.
Apdares kontrolzondāžās atklāts, ka remonti ēkā notikuši bieži — atsevišķās telpās konstatēti vairāk nekā 20 apdares slāņi. Kā hronoloģiski senākās 19. gs. apdares fiksēti dekoratīvu krāsojumu fragmenti ar līmes krāsām – vienā no telpām meandra josla un citā - zems tumši pelēks cokols.
19.gs. 2. puses interjera apdare konstatēta ieejas vestibilā un kāpņu telpā (spilgti zili rāmji ar dzeltenu iekšpusi, monohromi līmes krāsu pārklājumi dzīvojamo telpu sienām, tumši zilas vai brūnas līnijas zem dzegas u. c.). Vienā no telpām atrodama trafareta tehnikā izpildīta ornamentāla josla. 19. gs. beigās — 20. gs. sākumā izmantotas arī papīra tapetes.
20.gs. 20.–30. gados, kad ēkā atradās skola, sienas krāsotas ar līmes krāsām aptuveni 2 m augstumā, bet krāsojumu noslēdz trafareta tehnikā izpildītas ornamentālas joslas, kam augšdaļa un griesti bijuši balsināti.
Kopumā Ārdavas muižas kungu mājas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija paplašina zināšanas par ēkas būvvēsturi un sniedz padziļinātu, detalizētu informāciju, kas sekmēs saudzīgu un kvalitatīvu šī arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nākotnē.
