ĀRDAVAS SKOLAS SALIDOJUMS 23.MAIJĀ

23. maijā Ārdavas muiža atdzīvosies īpašā noskaņā. Aicinām uz Ārdavas skolas salidojumu, kur satiksies absolventi, bijušie skolēni, skolotāji un darbinieki. Tā būs diena, kurā atgriezties atmiņās, dalīties stāstos un radīt jaunus kopā būšanas mirkļus.

Par muzikālo baudījumu parūpēsies Dabasu Duravys, pasākumu vadīs Edgars Provejs.

23.maijā muiža būs atvērta visiem apmeklēt gribētājiem no 12.00 līdz 15.00 – būs iespēja izstaigāt bijušās skolas telpas, apskatīt Ārdavas muižu un ielūkoties foto albumos, kas glabā daudzu paaudžu stāstus.

Pasākumā aicinām ierasties ar saviem groziņiem, radot siltu un neformālu salidojuma sajūtu. Ieejas maksa – ziedojums 10 EUR. Reģistrācija zvanot vai rakstot 28791362 (Maija) vai aizpildot reģistrācijas anketu.

Šī nav tikai tikšanās – tā ir atgriešanās sajūtās, cilvēkos un vietā, kas vieno. Tiekamies Ārdavā!

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

PROGRAMMA

15.00
Salidojuma reģistrācijas sākums

16.00 – 18.00
Kopīgs pasākums ar īpašu muzikālu noskaņu kopā ar grupu Dabasu Duravys

No 18.00 līdz 23.00
Brīva atmosfēra – sarunas, tikšanās un nesteidzīga kopā būšana pie galdiņiem

Manas skolas dienas pie Ārdavas muiža atceros ar lielu siltumu. Starpbrīžos mēs skatījāmies pa logiem uz dārzu un sapņojām par piedzīvojumiem, kas gaida ārpus skolas. Muiža bija ne tikai vieta, kur mācīties, bet arī vieta, kur veidojās draudzības un bērnības atmiņas, kas paliek uz visu mūžu.

Skolniece Anita
Skolas laikā Ārdavas muiža man vienmēr šķita īpaša vieta. No rītiem mēs ienācām pa lielajām durvīm ar grāmatām rokās, bet starpbrīžos skrējām ārā parkā elpot svaigo gaisu. Reizēm šķita, ka pati muiža klusi vēro mūsu ikdienu — kā mēs augam, mācāmies un sapņojam par nākotni.

Skolniece Anna
Kad mācījāmies skolā Ārdavas muiža, mēs bieži pa logu uzkāpām uz jumta. No turienes skatījāmies lejā un slēpāmies no skolotājiem — mums tas šķita kā īsts piedzīvojums. Kad skolotāji to pamanīja un nobijās, logus pēc tam aiznagloja, lai mēs vairs nevarētu tur kāpt.

Skolēns Ivars

Kad mācījāmies skolā Ārdavas muiža, mēs bieži pa logu uzkāpām uz jumta. No turienes skatījāmies lejā un slēpāmies no skolotājiem — mums tas šķita kā īsts piedzīvojums. Kad skolotāji to pamanīja un nobijās, logus pēc tam aiznagloja, lai mēs vairs nevarētu tur kāpt.