Stāsts "Melnais stārķis" ir Sarmītes Trūpas debijas darbs literatūrā. Līdz šim autore bijusi konkursa "Latgales prozas lasījumi" fināliste, publicējusi darbus latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv. Autore ir no Viļāniem, bet ikdienā dzīvo Vācijā un strādā Maincas Universitātē (Johannes Gutenberg-Universität Mainz), pasniedzot latviešu valodu un citus valodniecības kursus, kā arī pētot latgaliešu valodas jautājumus.
Stāsta “Melnais stārķis” darbība notiek 20. gadsimta Latgalē, iezīmējot tādas tēmas kā reģions, karš un tā sekas, varmācība, nepiepildīti sapņi – tēmas, kas ir svarīgas arī mūsdienās. Grāmatas galvenā tēla prototips ir autores vectēvs, kuru viņa gandrīz nepazina, tomēr stāsts nav dokumentāls vai biogrāfisks, tas uzskatāms par literāru darbu. Lai gan stāstā mēģināts pieturēties pie konkrētiem ģeogrāfiskiem un kultūrvēsturiskiem faktiem, kā arī tā darbība notiek nevis izdomātās Latgales vietās, bet gan Viļānos, Varakļānos un Rēzeknē, taču tas nav vēsturisks vai zinātnisks darbs, un stāsts dažreiz iet pats savu ceļu – kāda ēka varbūt nav atradusies Viļānos vai kāds skolotājs īstenībā nav strādājis Varakļānu ģimnāzijā.
Sarmīte Trūpa: "Uzrakstīt "Melno stārķi“ gribēju jau ļoti sen, taču vispirms man pašai vajadzēja pieaugt un piedzīvot dzīvi. Lai arī grāmata ir tapusi, balstoties uz īstiem notikumiem, tā tomēr nav biogrāfiska. Šis ir manis izdomāts stāsts, mana versija par cilvēku, kuru nepazinu, bet mēģināju saprast."
Grāmata rakstīta abās latviešu valodas rakstu formās, kas savijas vienā plūstošā vēstījumā. Grāmatu papildina vārdnīca iespējami neskaidro vārdu labākai saprašanai.
Stāsta redaktors literāts Valentīns Lukaševičs saka: "Latgaliskais nav tikai komiskais un arhaiskais. Ir arī laikmetīgi teksti, kas vēstī par mūsdienu problēmām, mūsu laika sāpēm un prieku. Rakstīti daudzvalodīgi, pilni asociāciju, psiholoģijas un simbolu. Aiz domām ir nākotne, aiz stila – pati autore."
Izdevējs — latgalīšu kulturys kusteiba "Volūda", grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
Stāsts "Melnais stārķis" ir Sarmītes Trūpas debijas darbs literatūrā. Līdz šim autore bijusi konkursa "Latgales prozas lasījumi" fināliste, publicējusi darbus latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv. Autore ir no Viļāniem, bet ikdienā dzīvo Vācijā un strādā Maincas Universitātē (Johannes Gutenberg-Universität Mainz), pasniedzot latviešu valodu un citus valodniecības kursus, kā arī pētot latgaliešu valodas jautājumus.
Stāsta “Melnais stārķis” darbība notiek 20. gadsimta Latgalē, iezīmējot tādas tēmas kā reģions, karš un tā sekas, varmācība, nepiepildīti sapņi – tēmas, kas ir svarīgas arī mūsdienās. Grāmatas galvenā tēla prototips ir autores vectēvs, kuru viņa gandrīz nepazina, tomēr stāsts nav dokumentāls vai biogrāfisks, tas uzskatāms par literāru darbu. Lai gan stāstā mēģināts pieturēties pie konkrētiem ģeogrāfiskiem un kultūrvēsturiskiem faktiem, kā arī tā darbība notiek nevis izdomātās Latgales vietās, bet gan Viļānos, Varakļānos un Rēzeknē, taču tas nav vēsturisks vai zinātnisks darbs, un stāsts dažreiz iet pats savu ceļu – kāda ēka varbūt nav atradusies Viļānos vai kāds skolotājs īstenībā nav strādājis Varakļānu ģimnāzijā.
Sarmīte Trūpa: "Uzrakstīt "Melno stārķi“ gribēju jau ļoti sen, taču vispirms man pašai vajadzēja pieaugt un piedzīvot dzīvi. Lai arī grāmata ir tapusi, balstoties uz īstiem notikumiem, tā tomēr nav biogrāfiska. Šis ir manis izdomāts stāsts, mana versija par cilvēku, kuru nepazinu, bet mēģināju saprast."
Grāmata rakstīta abās latviešu valodas rakstu formās, kas savijas vienā plūstošā vēstījumā. Grāmatu papildina vārdnīca iespējami neskaidro vārdu labākai saprašanai.
Stāsta redaktors literāts Valentīns Lukaševičs saka: "Latgaliskais nav tikai komiskais un arhaiskais. Ir arī laikmetīgi teksti, kas vēstī par mūsdienu problēmām, mūsu laika sāpēm un prieku. Rakstīti daudzvalodīgi, pilni asociāciju, psiholoģijas un simbolu. Aiz domām ir nākotne, aiz stila – pati autore."
Izdevējs — latgalīšu kulturys kusteiba "Volūda", grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
